dārgie biedri, kādas ir jūsu patiesās attiecības ar miegu?
es, piemēram, katrreiz ļoti satraucos, kad lasu, ka vajag gulēt vismaz 8h diennaktī, citādāk tur augoņi izmetīsies, mati izkritīs un tamlīdzīgas pārspīlētas šausmas. protams, var jau ļaut sev gulēt 9h<, bet pēc tam smadzene ir tik ļoti letarģiska, ka tam nav nekādas jēgas. ilgu miega pētījumu (haha, vidusskola un tā) rezultātā secināju, ka visideālāk ir 6h, bet te atkal ķeza, jo nesen lasīju rakstu, kas piesolīja pāragru nāvi tiem, kuri regulāri guļ mazāk par 6h diennaktī, kas man gadās aizdomīgi bieži. kompromiss ir starp 6h un 7h miega, kas uzmundrina smadzeni un prātu dara možu. māte saka, ka viņa nevar pagulēt ilgāk par 7h, bet brālis jau gadiem, liekas, nav gulējis normāli. vienvārdsakot, es ļoti pretojos populārzinātniskiem rakstiem par to, kā vajag gulēt 8h, nu kas tās vispār par iedomām. visu pagājušo nedēļu gulēju 8h<, un vienīgais, ko no smadzenes spēju izspiest, bija Mission Impossible skatīšanās. masveidā.
man ļoti patīk gulēt, bet man laikam vairāk par pašu gulēšanu patīk visa tā gultas padarīšana, nu, tur svaigi palagi, smieklīgi naktstērpi, spilvenu torņi un piecas segas. ja vēl ar kādu runā, līdz acis pašas aizkrīt ciet - pilnīga svētlaime.
un vēl es tikko noskatījos Synecdoche, New York, un mani neuzrunāja. nu gan laiki pienākuši, man nepatīk Čārlija K. veikums.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: