ir daudz lietu, par kurām es būtu gribējusi zināt iepriekš. piemēram, es būtu gribējusi, lai kāds man pagāšgad pateiktu, ka hei, būs vieglāk. ka pie esejām un 30lappušu gariem garlaicīgiem tekstiem var pierast, ka tas vairs nesagādā milzīgas problēmas. ka viss taču ir kārtībā. bet galvenais, ko es būtu gribējusi zināt iepriekš, ir tas, ka cilvēki nevēl man ļaunu (bet nopietni, es joprojām uz cilvēkiem skatos ar aizdomām. varbūt arī tāpēc tā pārākā draudzētiesdziņa un visādi psihaizsmehānismi, jo ja tu esi tik daudz vīlies cilvēkos, kaut kā taču uz priekšu ir jāiet), un ka you have to take control. ka neviens manā vietā praksi nemeklēs, neviens draugus nedabūs un svaru nenometīs. izvēles iespējas joprojām dzen izmisumā, tiesa, bet tā jau ir daļa no tās taking control, vai ne.
bet galvenais tomēr ir tas, ka man beidzot pieleca, ka vispār man ir ko teikt. ka es neesmu klusa malāsēdētāja, nu tad kāpēc es sevi par tādu izmisīgi mēģinu padarīt, nu.