kalendārs apklājas ar putekļiem, jēdzīgāk ir svarīgāko pierakstīt uz sevis, gluži kā čalis no Memento. es domāju tikai filmu ainās un snapshot'os, vai arī literatūras atsaucēs, neatceros pēdējo reizi, kad skatījos kaut ko pēc savas izvēles, nu, izņemot visus seriālus. ir sestdiena, bet es mācos jau no desmitiem, nu labi, mācīšanās šajā gadījumā bija v for vendetta vēlreizēja noskatīšanās. ir tik jocīgi, ka nenotiek nekas īpaši cits kā tikai skola un sadzīviskas ainas, jo visi dzīvo tepat.

vajag iet ārā, vajag prom no grāmatām, visa šī iekšā dzīvošanās padara manu ādu un matus ļoti sausus. es negribu piedzīvot maiju vēlreiz, es negribu to visu paniku un stresu, jo c'mon, pasaulē ir daudz lielākas lietas, par kurām ir vērts panikot. esejas nav viena no tām. un vēl es nejauši aizmirsu savu internetbankas paroli, es tiešām nesaprotu, kā es vispār kaut ko pabeidzu. vienīgais, ko es atceros bez problēmām, ir filmu informācija, ainas, stāsti. viss pārējais kaut kur vienkārši pazūd.