it kā daudz pierakstāmā, bet slinkums un mazliet arī bardaks galvā. braukājot ar kolāti un draudzenīti pa rajonu, atradu vietu (velotilts pāri šosejai), kur noteikti gribu iet biežāk un regulāri, jo izrādās, ka šoseja, tāpat kā suņi un citi nopietni mājdzīvnieki, nu, tā man tiešām pietrūkst. ideja par dzīvnieku patversmi un tās visas filmidejas, nu, es ceru, ka to izdarīšu.
un vēl es sapratu, ka bieži es notikumus vienkārši uztveru. interpretācija/personīgais viedoklis parādās tikai vēlāk, lielākoties lietas vienkārši notiek, un es tās piefiksēju. kaut vai, piemēram, tas, ka līst. tas var arī nebūt nekas īpašs, pat ja man ir jābraucu uz skolu milzīgā lietū ar svarīgām lietām maisā, bet tas ir vienkārši sauss fakts bez interpretācijas. un tāpēc, liekas, man arī tik ļoti patīk un fascinē cilvēki.

bet vispār.. daudz kas joprojām ir pakaļā, bet es pārmaiņu pēc jūtos labi ar sevi, tā kā mierā, štoļi, un ir tik ļoti skaistas lietas, kā arī superīgi priekšmeti, un joprojām ir tā lielā laimīguma burbuļa sajūta, un bāc, man ļoti patīk dzīve. vismaz tagad, septembrī.