gribēju no rīta pierakstīt galvenos iespaidus, bet pēc tāda nemaņas miega nekas vairs nav galvā. viss ir bardaks, joprojām esmu ārprātīgi pārgurusi, un tagad vēl te māju dzīvē sākās drāma ar draugiem, kaut kāds sviests. kontrasti, kontrasti.
jāiedzer sava piķa melnā kafija un jādodas atkal mēģināt apgūt braukšanas pamatus, haha.

nu jau ir mazliet bēdīgi, bet nezinu, tas tāpēc, ka tāds nogurums vai tāpēc, ka ļoti grauž pilnīgi aukstā saskriešanās ar basistu. it kā vajadzētu taču būt siltai sajūtai iekšā, bet kāpēc tā šodien nav, es tiešām nezinu.

labi, viss. eju ēst pusdienas un dodos uz braukšanu. dzīve jau neapstājas tikai tāpēc, ka izbrīvē laiku Dieva meklēšanai.