pamazām lieku kopā ikdienu. braucu uz laukiem pie tantēm, onkuļiem un vecmammas, pieteicos vēlreiz teorijas eksāmenam un sarunāju ar draudzeni iet izjāt ar zirgiem. tūliņ saņemšos un vēlreiz piezvanīšu instruktoram. iešu uz humpalām, jo tā kleitu izstāde ir ļoti iedvesmojoša, un pabeigšu lasīt to grāmatu beidzot. un pirmdien vakarā jāiet uz sapņotājiem - jānoskatās taču tā filma uz lielā ekrāna.

vakar, kad es gāju gulēt, lija tādām lielām, smagām pilēm. logs bija pilnīgi vaļā, un es gulēju tik ilgi, līdz visas dusmas un aizvainojums vienkārši pazuda. un šorīt ir tāda mumford and sons noskaņa, viss ir viegli un patīkami. un nākamnedēļ jau būs Aglona, un pēc tam būs visādi ceļojumi, un viss būs superīgi. kā teiktu kint., es zinu.

vispār viņu sigh no more man ļoti, ļoti, pat pārāk ļoti atgādina pirmās nedēļas amst. it kā forši, bet es zinu, ka tagad vairs tam cauri iet negribētu/nevarētu.