tā jau viss ir labi, tikai skolā vien tāda konstanta lejupslīde. fiziski jūtu savas smadzenes, tas pēdējo nedēļu laikā uzkrātais informācijas daudzums liekas iesprūdis kaut kur apstrādes procesā. rīt bastošu loģiku, lai varētu izgulēties, šādi rakstīt esejas taču nav iespējams.

un vēl mēs šovakar bijām uz ļoti skaistu minimālistiskās mūzikas koncertu, pirmo reizi pēc tāda koncerta jutos tik ļoti, ļoti izsmelta, ka tālāk vairs nav kur. pavisam burtiski nevarējām uzkāpt pa kāpnēm. vienvārdsakot, laiks iet pasnaust. (es pēdējā laikā neguļu, tikai snaužu. pff)