labā ziņa ir tā, ka es acīmredzot neesmu zaudējusi savu rūdījumu, tā teikt, un joprojām varu ballēties vai vismaz (tipa) runāties un iedzert ar Peldētāju līdz puspieciem rītā un iet uz skolu pusastoņos no rīta. sliktā ziņa ir tāda, ka es esmu pastulba un diezgan nogurusi. vienvārdsakot, reizēm, kad gribas atmest idejām par ballēšanos vispār ar roku, nu, der atcerēties, ka var arī tā nenormāli forši.

jā, un vēl ir tomēr grandiozs nogurums, bet nedēļas nogalē, iespējams, atbrauks franču meitene, kura ar mums mācījās pagāšgad. un vēl es vakar, liekas, sarunāju nenormāli daudz muļķību, bet tā laikam gadās. un vēl, kā izrādās, man pietrūkst īstas ziemas.