life is not what you're thinking of
vieglumu es varu mācīties no savas Līgas. liekas, viņa lido pa dzīvi, ne velkas pa dzīvi kā es ar n-tajām tašām, kas pilnas ar pagātni manu. bet viņa, viņa tik viegli, tik viegli dzīvo un ir.

nesaprotu, kā es pa saviem 16 gadiem esmu savākusi tik daudz cilvēkus, kurus ieraugot, man kājas trīc un iekšiņa otrādāk sagāžas. un gribas uz otru pusi skriet.

un vispār.
if there was no start,
how can I ask for the end?