it kā jāiet gulēt, bet lulz. zinu, ka šim laika tuvākajās dienās nebūs, līdz ar to might as well visu nodarīt kā nākas tagad. piektais gads riņķī, kopš taisu šādus kopsavilkumus, viennozīmīgi interesanti

janvāris
arvien biežāk es domāju par to, ka dzīve no dienas dienā ir pārdzīvojama tikai tad, ja tev ir plāns.
februāris
ja es nebūtu es, bet gan kāda lieta, es gribētu būt filmas rullis vai ksilofons.
marts
i'm not there and i'm not here either.
aprīlis
kā teiktu modernā Skārleta, vingrot es iešu rīt.
maijs
mans pēdējo gadu topa tosts ir par skaistu dzīvi!, iespējams, es esmu jau iedzērusi pietiekami daudz, un tā dzīve tiešām paliek skaista.
jūnijs
atkārtoti ar grābekļiem pārsisto pieru biedrība.
jūlijs
p.s. es joprojām nespēju saprast, kas liek vīriešiem turēt saulesbrilles uz pakauša. tīrā mistika.
augusts
es laikam tā īsti nekad sevi neiemīlēšu, ja reiz turpinu veikt izvēles, kas mani burtiski lauž uz pusēm.
septembris
I'm not weird, I'm random.
oktobris
vispār es neticu fake it till you make it, bet varbūt ir vērts pamēģināt.
novembris
nosūtīju mammai e-pastu ar poētisku nosaukumu ziema.
decembris
markuss atstāja lielo nutella burku mūsu virtuvē, muļķis tāds. nom nom nom nom.

tāds, lūk, apmēram bija/ir mans gads. ļoti ļoti ļoti.