ģimeņu kopsapulce pie vecmammas bija superīga, man vispār ir traki, traki radinieki, kuru turklāt ir ļoti daudz. cik atceros, brāļa kāzās vairāk par pusi viesu vispār sastādīja tikai ģimenes, un tā tak bija tikai mūsu puse. vienvārdsakot, don't mess with me, man ir spēcīga aizmugure. bet, ja nopietni, vakara jaukā noskaņa bija tā kā izjaukta, kad, atbraucot mājās, secinājām, ka pilns dārzs un abas žoga puses mistisku pēdu. kā izskatās, kāds ir pārkāpis pāri žogam vietā, kur ļoti daudz sniega, un tad devies eksplorēt dārzu. it kā nekas nav pazudis, viss ir vietā un tā, nekāda ielaušanās mājā arī nav bijusi, tikai.. nu, nevar īsti atrast pēdas uz otru pusi. tb, dārzā iekāpa, bet no dārza izkāpt īsti nevarēja, vai.

un es esmu ļoti vīlusies kaimiņos. i mean, nevar būt, ka neviens neredzēja, ka kāds kāpj pāri žogam. visas tantes nez kāpēc redz, kad pie manis puikas nāk, bet, lūk, nemana, kad kāds rāpjas dārzā.