atbraucu mājās, paēdu māmiņas biešu zupu, satiku Līgu un saplānoju dienas, tik neparasti, jo beidzot ir silts. un ledusskapis ir pilns ar ņammām. vai dieniņ, būt mājās ir forši. protams, ne tikai tāpēc, ka silti un ēdiens, bet vispār. braucot uz centru, jau atkal pārliecinājos, ka Rīga ir ļoti, ļoti mana pilsēta. pat tas, ka katra meitene ir blonda un katrs otrais čuvaks ir treniņtērpā tikai paspilgtina mājsajūtu. jo citur.. nu, citur to nesaprastu.

kamēr dzīvojos pa lidostu, ilgi domāju par mājām. un galu galā sapratu, ka mājām ir jābūt kaut kam pārvietojamam, ka tā nav konkrēta vieta, bet sajūta, un ka principā mājsajūtu var iepakot rokassomiņā un paņemt visur līdzi. ir tikai jāmāk.