atnācu uz mājokli un gribēju likties snaudā, bet tā vietā sāku tīrīt, kārtot un mazgāt, un galu galā mums ir pilnīgi spīdoša virtuve, visas grīdas izmazgātas un vienīgās netīrās drēbes ir palagi. un tad tūlīt nāks biedri vakariņot, cepsim un šmorēsim ņammas, jo tuvākā eseja ir tikai pirmdien, un līdz tam vēl ir daudz laika. un man laikam tiešām vajag kaut kā novērst uzmanību.
jo pirmo reizi, cik atceros, ir tā, ka vispār nav ne jausmas, kas ir labi un kas nē. parasti tomēr ir kaut kāda nojausma, kaut kādas morālās vadlīnijas un kaut kādas idejas, bet šoreiz nav nekā. un tik ļoti bail apdedzināties, un tik ļoti bail apstāties. te tev nu bija, living on the edge.
un vēl es arvien biežāk teikumos mēģinu iestarpināt kaut kādus latviešu vārdus. piemēram, manuprāt, starp citu, bet tas tā, nu, tas tak izklausās labāk māju valodā. angliski grūti kaut ko piemetināt, tev tām domām ir jābūt vienā gabalā, lai kaut ko normāli pateiktu.

klausos gaudulīgas krievu dziesmas jūtūbā, nu kas ar mani notiek, es prasu.