nākampirmdien ejam uz CocoRosie, un pēc tam jau nav nekas daudz atlicis, ko redzēt. esmu redzējusi dzīvajā Dilanu, Beirut, Shearwater, arī Muse un Niku Keivu, un no tādiem tiešām ļotiļotiļoti mūziķiem palicis tikai Trevor Hall, Piano Magic un varbūt arī Sufjan Stevens. protams, būtu ļoti forši redzēt, piemēram, Boviju un U2, bet tie jau līdz galam nav tie manējie. un iet uz koncertiem tikai ķeksīša pēc es pārstāju pēc diezgan katastrofālā Igija Popa, uz kuru mani vienkārši aizvilka Elza, turklāt liekas, es viņai joprojām esmu parādā par biļeti.
un vispār ļoti gribas uz teātri, bet ko tur daudz, šeit visas angliskās izrādes ir par Irākas karu vai kaut ko tādu, es gribu kaut ko tīri sirsniņai. teiksim, Bārdas kokles.
vienvārdsakot, draudziņ, iesim ziemā uz teātri.