mīļā māte daba,

tā jau man liekas, ka tu vari ar mani lepoties, tā teikt, labs darbiņš, kas padarīts. īpašs paldies par biezajiem matiem un talantīgiem draugiem, kuri tos biezos matus reizi pa reizei var apgriezt, jo īsu biezu matu sajūta ir viena no brīnišķīgākajām sajūtām pasaulē. arī garās kājas ir ļoti noderīgas, it sevišķi dienās, kad pašas ritenis ir saplīsis un jāaizņemas no puikiem riteņi ar idiotisko stieni pa vidu, nu, tad tās garās kājas ļoti noder. īpašu atzinību izpelnās arī miegs un it sevišķi ļoti labā spēja iemigt dažu minūšu laikā, neskatoties pat uz to, ka apkārt cilvēki dzer pilnā balsī, kā jau tas parasti kojās notiek. bet vienu lietu gan es nesaprotu, mīļā māte daba - nu nafig man tik idiotisku dienas ciklu iedevi, nu. tā jau man ļoti patīk naktis, bet ir apnicīgi, ka normāli domāt un vispār funkcionēt es sāku tikai ap deviņiem, desmitiem vakarā. nu kaut vai šodien - visu dienu cenšos pabeigt to Kubrika eseju, bet tā īsti visi punkti uz visiem i salikās tikai ap čučumuižas laiku, un nu tikai vēl atsauces jāsaliek un būs gatavs. nu un saki, mīļā māte daba, kur lai es ar tādu dienas ritmu liekos, ja rīti un dienasvidi nekam neder, tāpat kā vakari, bet pēcpusdienas un naktis ir pats radošais labumiņš.