vakar bijām nevis uz 200 alu bāru, bet uz Waterhole, to klubu, kur bijām ieklīduši arī pirmajā Amsterdamas reizē. un atkal bija otrdiena, un atkal uzstājās tas pats superīgais mūziķis. kad es viņu dzirdēju/redzēju pirmoreiz, iedomājos, cik forši būtu dzīvot Amsterdamā. dzirdot/redzot otro reizi, sapratu, ka jā. dzīvot Amsterdamā tiešām ir forši. pat ja ir jāmācās daudz un naudas ir maz. it īpaši tāpēc.
vakar ar to pašu mat. runājām par mājām un māj-sajūtām, un es sapratu, ka jau atkal spītīgi cenšos neiesakņoties. ceru, ka ar katru reizi šī daļa paliks arvien vieglāka. es tak nevarētu nodzīvot visu dzīvi vienā vietā.