šodien sēdējām ar mat. parkā, es viņu pamazām pieradinu pie līdzņemamajām kafijām, kuras jādzer parkos uz soliņiem, un man pieleca, ka vispār jau es esmu universāla. tādā ziņā, ka es redzu sevi tieši to pašu darām Ventspilī, Rīgā vai jebkurā citā pilsētā. un tas laikam ir forši.
biju beidzot vingrot, beidzot jūtos.. dzīva. tāpēc iešu dzert alu ar Ļenu, melš, ka centrā esot īpaša alus vieta, kurā ir simtiem alus šķirņu. rīt jāraksta eseja, bet tas būt rīt.