reizēm es brīnos, kā vispār esmu nonākusi šitik tālu, t.i., prom no mājām un pati savā vietā. man ir ārkārtīgi milzīgas laika problēmas, tas vairs nav riktīgi, es visu varu izdarīt salīdzinoši ātri, bet tā saņemšanās aizņem stundas. vakar, piemēram, kādu pusotru stundu parakstīju par Laurensu, viņa krizantēmām un krievu formālistiem, pēc tam ap pusnakti atmetu ar roku un aizgāju pie draudziņa dzert vīnu, nopļāpājām līdz kādiem pustrijiem, tad viņš atcerējās, ka pavei, viņam šodien vispār ir ekstra lekcija agri no rīta, es atnācu atpakaļ un noskatījos pēdējās Gossip Girl un Weeds sērijas, un gulēt aizgāju ap puspieciem. piecēlos savukārt starp deviņiem un pusdesmitiem, paēdu brokastis ar māmiņu, izbaudīju māmiņas atvestos madara's dušas produktus un tagad abas sēžam un tipa 'strādājam', i'm so screwed. vēl palicis strukturālisms un naratoloģija (?), man liekas, es šonakt negulēšu vairs vispār. jo tagad taču jāiet iepirkties, haha.

bļin, nu. es taču esmu salīdzinoši saprātīga būtne, kāda velna pēc es tik ļoti nespēju tikt galā ar sevi un dedlainiem.