jo lielāka pasaule, jo vairāk trūkst elpas
šodien mūsu text&artefact lekcijā paskatījos uz biedriem un pilnīgi sajutos lepna - visi tādām garlaikoti sarežģītām sejām spriež par Bartu un viņa ideālo lasītāju, iepinot klāt, protams, Sosīru un citus, puikas šaurās biksēs, bītlenēs un vectēvu džemperos, neskūtiem vaigiem un izspūrušiem matiem, meitenes izlaistiem matiem, lieliem auskariem un svārkos līdz celim, kā jau pie kārtīgiem kultūras studentiem pienākas. bet vispār es šodien pirmo reizi mūžā nopietni iesprūdu liftā, kur trijatā ar divām meitenēm un diviem riteņiem pavadījām teju divas stundas, jo liftu labotājs pamanījās iekļūt sastrēgumā. labi, ka bija laptops, un labi, ka laptopā joprojām ir Black Books, noskatījāmies gandrīz divas sērijas, un tad pēkšņi atnāca luksemburgas čalis, un durvis maģiski atvērās. viņam vienkārši ir laba aura, un manai 17gadīgajai kaimiņienei iepatikās Black Books.
un vēl es pazaudēju pastkarti, ko gribēju nosūtīt savai logopēdei, un es sāku lasīt Goldfinger, jo man acīmredzot pietrūkst seksīgu vīriešu apkārt. bet vispār mani nākamnedēļ uzaicināja pusdienās pie stilīgajām meitenēm, vai man dieniņ un ak manu vai. no otras puses, līdz nākamnedēļai vispirms ir jānodzīvo. un vēl es trešdien beidzot dabūšu gultu, turklāt par brīvu.

nu ja, laikam jau daudz ko izsaka tas, ka mans visbiežāk lietotais vārds joprojām ir eventually