man tik ļoti apnicis karot ar tiem glumajiem datorpuikām, ka iedevu māmiņai numuru un pārējos datus, lai viņa mazliet viņiem pauzmācas. pie velna pašlepnumu, es gribu atpakaļ savu datoru. ja mammas telefonzvani (un viņa taču māk karot ar glumiem tipiem) neiedarbosies, nākamais līmenis būs tēvs vai vecmāmiņa, es īsti nezinu, kurš varētu būt iedarbīgāks. bija tā anekdote savulaik par to, ka pensionārs ar jurista izglītību ies strīdēties ar jebkuru iestādi pēc jūsu pieprasījuma, tagad man tāds noderētu. nu un tagad arī tiem datorčaļiem man vajadzēja zvanīt jau pirms kādām minūtēm divdesmit, joprojām telefonā ne ziņas. riebjas.