nu lūk, un nu jau ir vecais īgnums atpakaļ. es galu galā neeju uz hawk and a hacksaw koncertu, lai gan īsti jau nav nekāda iemesla neiet, jēziņ, es taču pat savulaik gāju uz Igiju Popu, lai gan biju no viņa dzirdējusi tikai, liekas, vienu dziesmu. bet nē, es esmu izdomājusi, ka nafig cilvēkus, ka man taču nevienu nevajag, turklāt man tieši zem kreisās acs iekoda ods, līdz ar to es izskatos briesmīgi. mani vienkārši mazliet nomāc, ka, ja es sev ļautu vaļu, es būtu lielākais īmo ciemā. tāpēc es mēģināšu atrast savu pūderi un tikt galā ar to kodumu, lai izskatītos tā +/- normālāk, bet kādu citu dienu. šodien vēl nē, šodien es vēl koncerta vietā palasīšu grāmatu.