patīkami apzināties, ka es varu izdarīt lietas, kas man ļoti nepatīk. piemēram, piezvanīt nezināmam cilvēkam un sarunāt visu, ko man vajag, nu, tas tak jau ir kaut kas. man ļoti nepatīk zvanīt nepazīstamiem cilvēkiem, bet ir patīkami apzināties, ka es to varu izdarīt. nākamais līmenis būs zvanīt nepazīstamiem un runāt svešvalodā.
(un vēl man ir satriecoši daudz mantu, bet tas tā. krāmēju koju iedzīvi somās un turpinu šokēties)
(un Ubuntu 10.04 manī rada divējādas jūtas. tas vairs nav tik askētisks kā iepriekšējais, un man linux lielākoties patika tieši tās neuzprišinātības dēļ. bet šeit viss ir nogludināts, spīdīgs un satonēts. grūti pierast)