aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2006-12-07 22:30:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vairs īsti nemāku komunicēt. runāju un klusēju visnepiemērotākajos brīžos. un mūžīgi baidos, ka visi apkārtējie mani ienīst.

paranoiski.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antonija
2006-12-08 00:13 (saite)
man tā ļoti bieži ir. bet šodien laikam esmu šizo. un pie visa vainīga ir mūzika, visas traģēdijas dzimst no mūzikas un gara..hehe...uz ielas nevajag bēgt no pazīstamiem cilvēkiem, jā. varēs veidot klīnisko klubiņu. vismaz šodien.

lai iestātos būs jānoklausās šie vai kaut kas vēl trakāks.
http://www.myspace.com/drumc0rps
http://www.myspace.com/kodekkk

nujā, Nīče to par mūziku gan nesauktu
laikam jau nebūtu prāta darbs tev šitos dzirdēt, bet tas tik tā mierinājumam, ja neesi sajūsmā, tad zini, draudziņ, tu vēl esi glābjama atšķirībā no manis:)



(Atbildēt uz šo)


[info]antonija
2006-12-08 00:20 (saite)
bet ja nopietni, tad satrauktiem prātiem vislabākais ir klusums vai fizisks darbs, hehe... un tāda mūzika, kas uzlabo noskaņojumu. tev jau atliku likām tās. explosions in the sky arī ļoti jauki. architecture in helsinki arī..patiesībā daudz kas.

bet ar tām slimajām iedomām mazliet jāpacīnās. BIja tāda grāmata Iedomu Slimnieks. maziet smieklīga


""""""
"Ak, pasaki, kā izārstēties no ironijas,
no skatiena, kas redz, bet neieskatās,
pasaki, kā tikt vaļā
no klusēšanas."


A. Zagajevskis

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?