aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2010-05-17 20:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:the national - bloodbuzz Ohio

es gribētu stāstīt, cik viss ir skaisti, labi un brīnišķīgi, bet nav jau īsti, atkal galva kā spainis un iesnas, kaut kur starp visām ballītēm un lietusgāzēm pamanījos saslimt. iespējams, tas pat ir labi, jo tagad vismaz es apstājos, iespējams, mierīgs laiks mani iedvesmos labām lietām. iespējams, tas viss ir bulšits. taisīju sev pusdienas un tā pēkšņi pielēca, cik ļoti amst. ir reāla un tā, tas it kā ik pa brīdim pielec, bet ar to arī viss beidzas. bet laikam jau īsti nav nekādu šķēršļu, kāpēc gan lai es nevarētu darīt to, ko tiešām gribu un nav nekā, kas mani atturētu no kļūšanas par tādu, kāda vienmēr esmu gribējusi būt.

cik savādi, vienmēr, kad esmu pusslima un/vai (pozitīvi) nogurusi, es tik ļoti mīlu visu pasauli. it kā mīlēt ir iespējams tikai tad, kad tev nav spēka nicināt, ienīst vai žēlot.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]esstere
2010-05-17 21:30 (saite)
Par to kļūšanu par tādu, kādu vienmēr ir vēlēts būt... zini,man ir līdzīgi. Bet tad atkal vienmēr parādās kaut kādi šķēršļi vai pieturas punkti, lai es atliktu šo pārtransformēšanos:) Un tā joprojām gaidu to brīdi, kad būšu pietiekami drosmīga,lai izdzīvotu savu dzīvi tā, kā to vēlos.

(Atbildēt uz šo)


[info]antonija
2010-05-17 22:48 (saite)
prieks lasīt tik pozitīvus ierakstus

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?