stāstīju mammai par atgadījumu kaut kad šonedēļ, kad mani pārņēma panika, ka no lielās degunšņaukšanas būšu izšņaukusi ārā kaut ko nelabu, teiksim, skriemeli vai kaut ko tādu. mamma tā paskatījās uz mani un atzinās, ka pat šizofrēniķi neko tādu nestāsta. tā nu tagad sēžu, pinkšķu (jo seja ārstniecības nolūkos sasmērēta ar kodīgu smēri, kurai tipa jāpalīdz man tikt vaļā no iesnām, bet lol, man vienmēr ir iesnas) un prātoju, vai šo ārsta atzinumu nevajadzētu iekļaut savā radošajā cv, lol.

bet vispār šodiena bija ārkārtīgi neparasta diena, kā izrādās, es tik sen nebiju bijusi viena, ka tas liekas pārsteidzoši.