gāju pēcpusdienā pasnaust, biju ieslēgusi mazo galda lampu, bet, kad pamodos, bija abas lielās gaismas ieslēgtas. tīrā mistika. kaut ko pa miglu atceros, ka kāds bija ienācis, lai kaut ko pateiktu (viens čalis esot dabūjis pa seju, bet man nav ne jausmas, kāpēc man tam vajadzētu būt aktuāli). cīnos ar uzņēmējdarbības mājasdarbu, kas ir vienkārši stulbs, tāpēc nekas uz priekšu neiet, lai gan gribas ēst un skatīties filmas, un varbūt lēnā garā izdzert kādu vīniņu, kuru es joprojām gan nedrīkstu dzert. antibiotikas ar šņabi, kā vakar noskaidrojās, arī nav labākā kombinācija, bet man vismaz bija gaužām vienalga par visu un it sevišķi par to, ko gan parējie apmeklētāji domā, kad divas absolūti trakas meitenes sāk ārdīties pa deju placi. (viņi visi vienkārši pēc tam nozuda no turienes, hmm) mēs šovakar skatīsimies Love song for Bobby Long un meitenes ir sākušas skatīties True Blood, es viņas mēģinu pārliecināt, ka Ēriks ir soooo hoooot, bet gan jau pašas nonāks pie tāda secinājuma, heh.

izberzu visas grīdas, atradu random zilumus uz rokām un kājām, un jau stundu mēģinu saņemties aiziet uz SuperNetto. pa dienu ārā tik smuki sniga, un tagad ļoti gribas uzvārīt mannu. nezinu, pieradums vai kas, bet pamazām šeit sāk likties pat ļoti omulīgi un patīkami, it sevišķi visu dienu dzīvojoties lielos paltrakos un vilnas zeķēs. dievinu šādas dienas.