man ir draugs, kurš teju vienmēr, kad viņam paprasu, kā iet, atbild, lai apjautājos pēc pusgada, kad būs nogulsnējušās svarīgās lietas un nesvarīgās aizpeldējušas, kad būs izveidojies aptuvens skats, vai kaut kas ir noticis un, ja ir, tad kas. visu varot redzēt un novērtēt tikai ar laika distanci. un tā jau laikam arī ir. tā nesenākā vēsture ir visstrīdīgākā.