biedri jau sen guļ, bet man kā parasti miegs īsti nenāk, tāpēc tiku galā ar savu 2009to, visjocīgāko gadu, kāds man bijis so far. milzīga turpu šurpu svaidīšanās, nenormāli daudz smieklu un nenormāli daudz histēriju, intelektuālu izaicinājumu un praktiski apgūstamu sīkumu, un jā, šis bija dikti, dikti interesants gads. vēl vienu tādu es nepārdzīvotu, bet tomēr - ir noderīgi uzzināt visu ko jaunu pašai par sevi.

janvāris
man ir apnikuši mūžīgie jautājumi par maniem nākotnes plāniem, man ir apnikusi šī vieta, man ir apnikušas dienišķās gaitas, un aizbēgšana ir aktuālākā doma.
februāris
pirms sāc mēģināt glābt pasauli un citus, meitenīt, reizēm ir vērts tikt galā pašai ar sevi.
marts
izrādās, ka vienlaikus var būt tik skaisti un tik skumji. un abi var būt līdzsvarā.
aprīlis
vienvārdsakot, dari, ko darīdams, tik un tā viss būs pilnīgi aplam
maijs
everlasting self-destruction
jūnijs
laikam jau laiks doties. gan fiziskā, gan garīgā ziņā.
jūlijs
iegādātas lidmašīnas biļetes var likt justies tik labi.
augusts
taa sajuuta, kaa celjsh zem tevis ripo, leenais ritms un vienmeeriigie tudumtudumtudum troksnhnji, balsis no kaiminjkajiites un taa mazaa smeldziite kaut kur iekshaa, ka jau atkal pametu kaadu zemes nostuuri, kur vismaz uz dazhaam dienaam biju laimiiga - oh my, es vareetu dziivot taas sajuutas deelj
septembris
kā var tik ļoti, ļoti pietrūkt kaut kas, kā nekad nav bijis?
oktobris
es izskatos drausmīgāk kā jebkad pēdējo četru gadu laikā vismaz, ar dienu jo līdzīgāka begemotam, bet tomēr šitik apmierināta ar dzīvi neesmu jutusies ļoti ilgi.
novembris
es vienkārši pārāk daudz domāju, et c'est tout.
decembris
savādi, cik sagrozīti mēdz piepildīties sapņi.