o' come all ye faithful
māmiņa ir izdekorējusi kaktusu, koki ir tik skaisti apsniguši, man ir jauna mīļākā datorspēle, un vakarā brauks ciemos biedri, kas ir dikti jauki. lauska te vakar rakstīja par dāvanām, un es laikam nekad to z-svētku apdāvināšanos neesmu līdz galam sapratusi. man arī tracina tie ķīnas un gerkena rūķi, kurus viens otram te spiežam rokās ar mīļiem vārdiem, tad jau labāk ir nedāvināt neko, vai ne, lai gan tas jau ir vieglākais dāvanu izvēlēšanās veids. māmiņa man vakar uzdāvināja zīda šalli vispār, draudziņ, ja kādreiz gribi man kaut ko uzdāvināt, bet nezini, ko - šalle ir viena no labākajām opcijām. lai arī man ir vismaz 40 dažādu krāsu, audumu un izmēru lakati, vēl viens nekad nenāks par sliktu, vai ne. man laikam vienkārši ne pārāk patīk mans kakls, lol. man vienmēr ir licies, ka meitenēm vispār ir vieglāk izvēlēties dāvanas - neviena taču neattieksies no jauniem karekļiem, auskariem un rokassprādzēm, bet puikām kaut ko sakarīgu atrast ir oi ku grūti. es negribu dāvināt izteikti praktiskas lietas, nu, tur kombainus, jaunas spēļu konsoles un slotaskātus, bet tos ķīnas rūķus un mūžīgās sveces arī negribas, un vispār, dāvanu atrašana ir māksla, kuru es vēl neesmu apguvusi.

man vispār būtu jālasa ūberaizraujošā grāmata Politika un valoda, bet absolūti negribas. no otras puses, man neko negribas, tāpēc laikam vien jāsaņemas un jāmēģina izdarīt kaut kas produktīvs.