vislabāk atmiņā viennozīmīgi paliks Saratan. man vienkārši patīk tādas filmas par dzīvi kaut kur ellē ratā, kur viss iet pa gaisu un cilvēki ir trakāki nekā te, pārbāztajos sabtransportos un iegrožotajā ikdienā. protams, citur zāle vienmēr liekas zaļāka. un Saratan ir filma par Kirgiztānu, par cilvēkiem mazā ciematiņā kaut kur galīgā ellē ratā, kur ciema policists pārguļ ar visām, kas kustas un uzdarbojas visādi ekstrēmisti, kur pilns ar dzērājiem un mazām meitenītēm, kuras nodod savus tēvus. it kā neizklausās diez ko priecīgi, bet pasniegts viss tika tā, ka vēl stundu pēc filmas smaidīju. super.