vakar, atbraucot mājās, saskāros ar vienu lielu un burvīgu pārsteigumu no vecāku puses. izrādās, viendien tēvs, iedams garām Māras dīķim, ieraudzījis mazu, prom izmestu kaķīti, kura viņam tik ļoti palika žēl, ka viņš viņu paņēma mājās. un tā nu mums tagad pa pirmo stāvu skraidelē tāds mazs melnbalts enerģijas kumols, un viņš ir tik nenormāli burvīgs. tāds aawwwwwwwwwww un vīīīīīīī visu laiku, un pat sakodītie pirksti neliekas nekas traks.

sasodīts, aizbraukšana svētdien būs vēl trakāka kā parasti :/