zvanīja satrauktā māmiņa un prasīja, vai mums nav auksti, jo šeit ir fuckin auksti auksti auksti, bet kaut kādas dievu labvēlības vārdā mūsu logi ir saules pusē, tāpēc istabā ir silti. tas gan nemaina to, ka pašsajūta ir ap nulli un so far foršākais nedēļas notikums bija tas, kā mēs ar Ievu šorīt spontāni nobastojām latviešu valodu. sajūta kā konstantās paģirās, visu laiku dzeru tējiņas un sulas, un random citus šķidrumus, un ieva apgalvo, ka es esot notievējusi, lai gan man pašai liekas, ka ar katru dienu arvien vairāk sāku līdzināties zilonim.

visu laiku prātoju par komunikāciju un tādām figņām, par to, kāpēc man vislaik liekas, ka es kaut ko daru nepareizi, un beidzot ir kaut kas, uz ko man pašai nav atbildes. jūtos resna, neglīta un nemīlama, et c'est tout.

gribētos vismaz daudz lasīt, bet liekas, ka pēc liceja uzspiestā intelektuālisma vienīgais, ko gribu, ir notrulināties un nedomāt nekam līdzi.