tā kā Rīgā tagad absolūti nav, ko darīt, mēs dosimies dabā. bez konkrētiem mērķiem un atgriešanās datumiem, bez elektrības un tātad bez telefona - tikai tik, cik tas pirmajās dienās izturēs. uzvedieties prātīgi un godīgi, un, kad atgriezīšos, mēs jau atkal liksim pasaulei trūkties.

(vienīgi man jau tagad šausmīgi nāk miegs un ir paranoiskas bailes no ērcēm un no tā, ka es kaut ko svarīgu būšu aizmirsusi mājās)