es nevaru iedomāties, ka varētu sadedzināt vēstures klades, toties doma par degošiem matemātikas pierakstiem Jāņu ugunskurā ielīksmo manu sirdi un liek saņemties iedziļināties moduļu, trigonometrisko izteiksmju un vienādojumu identitātes problēmās.

ja nopietni, es nekad neesmu sapratusi nevienādības. like wtf, who actually needs them?

bet vispār man sāp galva, un šodien ar mani autobusa pieturā iepazinās midžets. man tiešām nav nekādu aizspriedumu pret cilvēkiem, kas ir pavisam mazi, bet, tā kā midžetjoki mums pēdējā laikā ir diezgan aktuāli, šī tikšanās bija kā zobu sāpes - es nevarēju beigt ķiķināt. pēc tam, kad biju pārdzīvojusi viņa jūsmošanu par to, cik es esot nenormāli skaista visu autobusa brauciena laiku, viņš dikti gribēja vēl kādreiz satikties, un es laikam beidzot iemācījos teikt nē. omg, why is it always me