patiesībā der pat tās tēmas, kuras es nobastoju, vismaz runāšanā, jo seriously, es nezinu, vai varētu būt kaut kas traģiskāks runāšanā (tā gan man parīt) par tēmu ēdiens vai pamesti dzīvnieki (mums par to vienreiz bija jāraksta domraksts franciski, vairāk par vienu teikumu - ''cik slikti ir pamest dzīvniekus'' - izmocīt nevarēju)

jā, un skaidra lieta, ka nav jau nekas traģisks, bet still, vairāk jau gribas sev pašai kaut ko pierādīt. nu, ka es tipa kaut ko varu, ka es neesmu tāda nejēga. un sev piedot izgāšanos būtu grūtāk nekā piedot to, ka kaut kur netieku savu burtiņu dēļ. it's all about my self-esteem, ya know