vienvārdsakot, smagā atklāsme, ka laika gandrīz vispār vairs nav, mani piespieda sākt kaut ko atkārtot. atrāvos no scrubs, lai paskatītos, ko dižais internets piedāvā, lai atkārtotu angļu valodu, neatraujoties no pierastā ekrāna. no sākuma viss iet ļoti labi, un še tev, pēkšņi izrādās, es absolūti nemāku mācīties. (vai arī varbūt es vienkārši nemāku mācīties mājās, hmm) uzmanību no gramatikas nemitīgi novērš vēlme pagulēt, pēkšņās idejas, ka noteikti jāsameklē konkrēts telefona numurs un so on.

jēziņ, būs jābrauc ciemos pie draugiem mācīties, jo izskatās, es mājās pamācīties tiešām nespēju. tas liekas tik.. nepareizi, jo mājās taču var darīt visādas citas labākas lietas.