izlasīju F.S.Fidžeralda stāstu The curious case of Benjamin Button un sadusmojos uz filmas veidotājiem, kas sačakarēja stāsta burvību. vispār jau man tā filma patika, bet tagad, kad izlasīju stāstu, secināju, ka Fidžeralda literārais pamats filmā ir stipri aiz ausīm pievilkts - kaut kāds slābans pierādījums, ka šis nav Forests Gamps2

un vēl es šodien dabūju reālu bronzas medaļu, Ibsena kopoto rakstu 1. daļu un zobārstes atziņu, ka nevajag sevi saudzēt no sāpēm. visam pa starpu es ar klasesbiedru pārēdos makdonaldā (fail) un ar mammu dzēru pēcpusdienas kafiju gastronomā. un jau otrā diena bez telefona paiet ļoti mierīgi.