ir daudz lietu, kuras es vienkārši nevaru saprast, un šo nesaprotamo lietu/parādību/notikumu/etc saraksts ar katru dienu paliek arvien garāks. šodien beidzot pierunāju mammu izmest dažus apavu pārus, viņai ļoti nepatīk mest lietas ārā, turpretī man lietu izmešana sagādā milzīgu prieku. kārtojot tās visas apavu kaudzes, nekādīgi nevarēju saprast, kāpēc man, meitenei ar garumu 1,75m+ (es tiešām īsti neatceros, cik tur bija), ir tik daudz augstpapēžu apavu, ja reiz es jau tā esmu garāka par lielu daļu puiku, un būt garākai par vīriešiem man riebjas. vēl es arī nesaprotu, kāpēc tā visa K. padarīšana manī rada tik pārpasaulīgas skumjas un apātiju, un vēlmi mesties Daugavā, kā arī to, kāpēc cilvēki in general ir tādi kretīni. un vēl es nesaprotu, kādus apavus šādos laikapstākļos vajadzētu vilkt. (kedas, protams, is always a do, bet es esmu svārku meitene, un kedas+svārki = don't, runājot glamour terminoloģijā)

un vēl es vakar uztaisīju ļoti skaistu pleilisti savām vēlajām naktīm. songs for the sleepless.