if I was happy would you punish me/tie me up and call it therapy
runājot par tādām sadzīves lietām, dzīve šobrīd reāli sūkā. komunikāciju reālajā dzīvē es esmu atmetusi vispār, ar cilvēkiem runājos tikai skaipā un/vai pa telefonu, ja suņi mācētu runāt, viņi man izteiktu aizrādījumu par manu bezatbildīgo attieksmi pret viņu paēdināšanu, vienīgā pozitīvā lieta - es esmu beidzot iemācījusies ātri un veiksmīgi iekurināt kamīnu, bet tas nemaina to, ka ir baigais psc, jo šorīt viens no mājas diviem ūdenspumpjiem laikam tā kā pārdega, vai. par pēdējo no virtuves pumpja dabūto ūdeni uzvārīju kafiju, kā būs tālāk, nezinu. neesmu nekāds santehnikas guru, un, kā rādās, šobrīd ir divas iespējas: traukus un drēbes mazgāt vīnā, lol, vai pārvākties pie kaimiņiem. mērfija likums, vai ne - tikko visi citi no mājas prom, uzreiz visam ir jāsaiet grīstē.

un vēl man nenāk biļetes uz Shearwater, kuras pasūtīju jau sestdien, nenāk arī svarīgi e-pasti, un visas rokas kaut kādu mistisku iemeslu dēļ ir sagrieztas. un vēl es 4. reizi noskatījos I'm not there, tai filmai ir ļoti, ļoti skaists saundtreks.

bet vispār ir pilnīgs writer's block.