mans kritiskais mēnesis ir februāris, es tad vienmēr saslimstu. kad biju pavisam maza, februāra beigas vienmēr pienāca ar plaušu karsoni un tādām preteklībām, pēdējos gados, par laimi, tieku cauri ar dažāda smaguma saaukstēšanos vai gripas paveidu. visu dienu šodien cīnos ar mēreni sliktu pašsajūtu, ko izraisa nemitīgās iesnas un šķaudīšana, bet tas jau netraucē iet iepirkties, vai ne. lai nu kā, visu dienu lasu kaut kādas vēstures lietas. es nesaprotu, vai tiešām bezpersonisku tekstu uzrakstīt ir tik grūti, bet vispār jau tie vēsturnieku izteikumi ir visnotaļ smieklīgi, Stranga šajā ziņā ir mans favorīts.

mani mati jau ir atauguši tik gari, ka, sasienot asti, ārā no tās krīt tikai kādas dažas šķipsnas.
un vispār jau kaimiņiem ir ļoti lēns nets, pfff. vai arī viņi vienkārši ir pārāk tālu