man vispār latviešu valoda ļoti, ļoti patīk, burvīgas vārdu spēles un trāpīgas tautas parunas, bet, cik esmu lasījusi, nekādus tādus tautiskos jokus neesmu piefiksējusi. visādas pamācības, novērojumi un tā tālāk, bet joku ir pamaz.

man vispār latviešu valoda neliekas nabadzīga, varbūt tie lamuvārdi vienkārši ir tik pierasti, ka vairs neuztveram tos kā lamuvārdus, bet tevis nosauktie kretīni, dauņi un idioti tomēr pamatā ir medicīniski termini. (tikko atcerējos vārdu ''rakaris'', tas gan ir jauks vārds, kā nosaukt kādu, kurš slikti uzvedas, bet tā, lai viņš tomēr neapvainotos)

es gan neesmu baigi skatījusies, bet kaut kā ''pļēgurs'' pirmajā uzmetienā liekas kā aizguvums no kādas citas valodas. ''žūpa'' arī ir foršs, un teikt ''mēs žūpojam'' izklausās labāk nekā ''mēs dzeram''. un vēl mani vienmēr ir fascinējis vārds ''smeldze'', lielākoties citās valodās tās ir parastas sāpes, bet latviešiem smeldze iet kaut kā dziļāk, sajaucoties ar mērenām skumjām