es esmu drausmīgs cilvēks, par to es šodien pilnīgi pārliecinājos, tādu negāciju devu pati no sevis negaidīju. man joprojām nepatīk gulēt un katru vakaru to daru ar milzu piespiešanos, jo palikt nomodā jau arī īsti nav spēka, bet gulēt riebjas. atceros, kāds reiz stāstīja par kādu savu paziņu, kura nespēja aizmigt tumsā, tāpēc viņa katru nakti nosita laiku līdz kādiem pieciem rītā, kad beidzot sāk palikt gaišs. lūk, apmēram tādu es iztēlojos savu nākotni. vai arī es varētu kļūt par kaut kādu briesmoni, kas liktu otram sēdēt blakus, līdz es iemiegu; iemigšanas brīdis ir tik ļoti biedējošs.

un vispār - dziesma, kas vislabāk atbilst šim brīdim, nu, šim brīdim tā, vispārīgi. (un tas kaķis ir fantastisks)