oficiāli vecmeitu pulkā varu tikt ieskaitīta tikai pēc 30 gadu vecuma
cilvēkus esmu sākusi saukt tikai par mīļumiņiem, man ir parādījusies nepārvarama vajadzība sarunbiedram ik pa brīdim piebakstīt, uzsist uz pleca, noglaudīt galvu, piekārtot žaketi vai jebkādā citā veidā izrādīt savas mātišķās rūpes, un mani biedē doma par to, kas būs tālāk. Ziemassvētkos, liekas, es visiem pēc kārtas sākšu dāvināt pašas cepto citronpīrāgu īpašajā vecmammas gaumē, no uzrunas mīļumiņ būšu pārgājusi uz sirsniņ, krāsošu rozā lūpas, lietošu drausmīgi saldas smaržas un sarunbiedram ķeršos pie elkoņa, kuru īpaši svarīgajos sava stāstījuma brīžos dramatiski kratīšu un raustīšu.

ja šitā turpināsies, līdz 24 gadu vecumam būšu kļuvusi par absolūti neciešamu cilvēku.