šorīt, paskatoties pa logu, pārņēma tāda mazliet Fargo sajūta, un pirmā doma no rīta nez kādēļ bija par pussaldo baltvīnu. patiesībā tajos agrajos, aukstajos un apsnigušajos rītos ir pat kaut kas skaists, tādos rītos es vienmēr atceros kādu rītu pirms vairākiem gadiem, kad es naktī ilgi, ilgi biju rakstījusi kaut kādu aizdomīgu vācu valodas darbu un uz repeat man bija uzlikta dziesma Carnival is over, un ar tām ļotiļotiļoti skaistajām dziesmām reizēm ir tā, ka tā sajūta, ko tās rada, paliek vēl ilgi. un nākamajā rītā es kā parasti pirmā izvēlos ārā no mājas, viss rajons bija pilnīgi apsnidzis, bija auksts, bet ne pārāk, un tā bija viena no retajām reizēm, kad ceļš uz skolu likās pārāk īss, lai izbaudītu to ārkārtīgo skaistumu. šis rajons ir pilns ar kokiem, tāpēc tās sniega dienas šeit ir īpaši skaistas - apsnigušie koki rada pasakas sajūtu. bet diemžēl laiki ir mainījušies, un sniegs reti noturas ilgāk par divām dienām.

vispār jau tā ziemas pēcpusdienas saule arī ir ļoti skaista.