Tu, stundām tupēdams pie dīķa rāmā,
tur savas burlaiviņas peldini;
tās zūd - tu ilgojies pēc nezināmā,
ko skauj tad jauni viļņu gredzeni,
bet dīķī it kā bezveidīgā lāmā
tu savu bālo seju ieraugi.
Ai bērnība, tu nesalīdzināmā.
Kurp aizgāji?
(fragments no R.M.Rilkes ''Bērnība'')
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: