un šodien, kad mēs ar
inexorable un mazo pirmklasnieku skatījāmies burbuļpūšanu skolas priekšpagalmā, kaut kā palika pavisam silti. mans klasesbiedrs pūlī mētāja konfektes, no skolas jumta skanēja mūzika, un pirmo reizi man pirmais septembris likās kaut kas diezgan jauks.
drošvien vienkārši tāpēc, ka pēdējais.