Un beigās tak viss nemiers meklēšanās manās
ir skumju tik un sāpju pilna atgriešanās
pie Dzīvības un Gaismas pirmavota,
no kura man šī dvēsles uguntiņa dota.

Tik atcerēšanās - šī atzīšana visa!
Lūk, skumju cēlonis: reiz bija gaišs, tad - dzisa.
Un pilnība - šī ilga visusvētā -
ir tumša atmiņa no vienreiz pazaudētā...

/F. Bārda