es tikko ļoti sagriezu kāju uz līdzenas vietas, nesaprotu, kā man tas izdevās. bet vispār es gribēju teikt to, ka vakar muzeju naktī, lipinot klāt uzlīmītes, es pieskāros tik daudzu cilvēku krūtīm, kā nekad iepriekš savā dzīvē. jā, un Andrejsalā bija dikti dikti jauki. sēdēju un runāju ar smuku puiku par ainavu arhitektūru, dzēru lētu alu, ēdu šašliku par svešu un par savu naudu, un man sāka likties, ka patiesībā nekādas vieliņas, kuras cilvēki lieto, lai justos labi, viņiem nav vajadzīgas. lai būtu laimīgs, bieži vien pietiek ar alus glāzi un dejošanu.