running to stand still

March 5th, 2012

01:21 am

man būtu jāuztraucas par daudz ko citu, bet šobrīd prātā vietas pietiek tikai uztraukumiem par savu izskatu. es pēdējā laikā ļoti aktīvi, varbūt pat maniakāli eju uz sporta zāli, bet apbrīnojami, cik tas ļoti neatstāj nekādas izmaiņas. ka varbūt man ir jātiek tomēr galā ar savām galvas huiņām vispirms, jo varbūt šis arī ir as good as it gets. varbūt es nekad arī neizskatīšos labāk, varbūt laiks pārlikt prioritātes un visu pārējo. bet, kā jau minēju, man prāts ir pilnīgi atrofējies, tas ir tik apbrīnojami, cik ļoti maz mani uztrauc lietas. man šī mēneša laikā jātiek galā ar praksi/brīvprātīgo darbu, vairākām esejām un lielām prezentācijām, jāatrod darbs (jo bez darba es nekur nekādās brīvdienās nebraukšu, un es taču gribu braukt Lieldienās uz Barselonu), kā arī jāuzņem sava pirmā filma un jātiek uz kājām skolas ziņā. bet vienīgais, bļin, par ko es varu uztraukties, ir svars. scumbag brain. no otras puses, man vienkārši ļoti vajag brīvdienas, man ir ļoti lēna smadzene, un visus notikumus es pārdzīvoju ļoti lēnām, un tagad vajag brīvdienas, jo laikam pielēca pēdējie mēneši. nedēļas nogalē beidzot iepazinos ar mat. vecākiem, mans tēvs joprojām ir dziļā pārliecībā, ka mat. ir mans boifrends, it's wrong on so many levels. 
bet toties ir puika, ar ko mēs kopā skatāmies matriksu, ar viņu viss vienmēr ir tā kā vienkārši, bet, tā kā es esmu mazliet retardēta, es katru dienu gūglēju attiecību padomus. tas viss būtu smieklīgi, ja vien tas nebūtu bēdīgi, es esmu mazliet norakstāms gadījums. un vēl es, iespējams, nākamās nedēļas laikā pārcelšos uz single room, un puika paziņoja, ka viņš var palikt ned. nogalē amsterdamā, ja man vajag, lai kāds pārnes manu skapi, gultu un galdu. man patīk puikas, kuri paši piesakās pārnest manas mēbeles, haha. 

bet vispār man ir jāaizsūta daži e-pasti, jāuzraksta paper proposal, jāpalasa par ezru paundu un jāiet gulēt. enough is enough.

10:54 pm

viens no krutākajiem brīžiem visās šajās studijās ir tad, kad dzīve iet kopā ar teorijām. kad pēkšņi līdz kaulam saproti, cik ļoti manam (šībrīža) mīļākajam teorētiķim Lakānam ir taisnība par visu, ka viss ir konstrukcija, un viss ir konstrukcija citu atspulgos, es pat nevaru to aprakstīt. šodien, piemēram, es paspēju sastrīdēties ar teju visiem draugiem, bet tikko bija ļoti jauks tējas vakars, tagad vēl skolas darbi, daži e-pasti un varbūt pat iepirkšanās internetos. pārvākšanās notiks šīs nedēļas laikā, un visi puikas pamazām atrod mistiskus iemeslus, kāpēc nepiedalīties gultas un skapja pārnešanas operācijā, galu galā drošvien tiksim ar to galā ar arju un viņas muskuļainā boifrenda muskuļainajiem draugiem. arja man arī paziņoja, ka es esot sākusi izskatīties labāk, vismaz salīdzinoši ar janvāri, kad es tiešām visu mēnesi hroniski izskatījos drausmīgi. iespējams, ka trakākais tomēr ir pāri, vismaz salīdzinot ar to sevi, kas bija pirms pusotra mēneša, kad gāju līdzi arjai iepirkšanās maratonā un ieraudzīju sevi spogulī vienā uzlaikošanas kabīnē, tik nedzīvu seju es nekad nevienam dzīvam cilvēkam nebiju redzējusi. 

bet visvairāk man laikam būs žēl pārkrāsot sienas. tur ir tik daudz skaistu citātu, tik daudz skaistu lietu tekstu. 
iespējams, ka viss tiešām pamazām uzlabojas.
Powered by Sviesta Ciba