running to stand still

July 29th, 2010

09:50 am

man bija skaists sapnis, kurā instruktors man novēlēja veiksmīti, bet tas bija tikai sapnis. lai gan es laikam atradu kādu, kurš tic tam, ka es to varu izdarīt, tb rīgas instruktore taču neparakstītu manu papīru, ja viņai liktos, ka nē, šeit būs beigta balle. brālis gan sāka jokot, ka varbūt man vispār eksāmenu kārtot jābrauc uz Baltinavu, jo tur nav luksoforu, un es viņu apsolīju piekaut līdz zilumiem ar attiecīgo pozitīvā/negatīvā iznākuma kartiņu. ceru, ka beigs līt, ceru, ka panika tā arī nesāksies, jo pagaidām viss šķiet mierīgi. tas tiešām palīdz, ja ir citas lietas, par kurām domāt un uztraukties.
un neatkarīgi no rezultāta mums rīt būs satriecošs baļļuks. I feel it in my fingers, I feel it in my toes.
(un es nekad nebiju domājusi, ka šāda diena tiešām pienāks. man likās, ka man būtu jājūtas, nu nez, drošākai. pašpārliecinātākai. bet es tikai nevaru izdomāt, kādus apavus vilkt.)

10:04 pm

par visu pārējo vēlāk, bet īsumā: braukšanas eksāmenā izkritu, jo divreiz (lol) nogriezos no labās puses pa kreisi no vienvirziena ielas, man riebjas vienvirziena ielas ar divām joslām. vēl es, protams, noslāpu un notizlojos, bet tas tā. vistrakākais ir tas, ka es neko daudz nepārdzīvoju. īpatnēji. un tagad brālis ar sievu mājās, viņiem rīt jāiet uz kāzām, bet viņu čemodāni ir pazaudēti eiropas lidostās, un līdz ar to mēs tagad paniski brāļsievai meklējam kleitu starp manām kleitām un pieskaņotus lakatus. un Jaunais vilnis ar brāļa komentāriem ir smieklīgs. un rīt mēs iesim uz Inception, un pēc eksāmena zvanīju instruktorei, lai pateiktu Es ļoti atvainojos, bet es eksāmenā izkritu, un viņa mazliet pasmējās un teica, ka nekas traks. teica, lai mēģinu vēlreiz.
nu un, godīgi sakot, nekas traks jau nav. izņemot to, ka man jau atkal lien virsū kaut kādas mazvērtības lietas un kompleksi. varbūt es sevi ļoti cenšos apmānīt, bet tam nav nekāda sakara ar autobraukšanu, bet gan ar manu pievilcību. aiii.
labāk klausīšos Pink Floyd un turpināšu tērgāt ar brāli. pietiek sevi čakarēt un pašai pist smadzeni. pietiek.
Powered by Sviesta Ciba